autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Mānīgs ieguvums no nodokļa atvieglojuma

eiro

Lai gan ar diferencētā minimuma ieviešanu tiek solīta nevienlīdzības mazināšana, mazo algu saņēmējiem naudas makā nākamgad būtiski vairāk nebūs, jo labumu no jaunās kārtības varēs izjust vien 2017. gadā.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tie, kuru ienākumi mēnesī nepārsniegs 1000 eiro, saņems atmaksu no valsts. Vienlaikus 2017. gadā visi strādājošie, tajā skaitā arī minimālās algas saņēmēji, mēnesī uz rokas saņems par 3,45 eiro mazāk nekā 2016. gadā, jo uzreiz piemērojamais neapliekamais minimums tiks samazināts līdz 60 eiro mēnesī pašreizējo 75 eiro vietā.

Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu un ļauj modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu. Tas uzskatāmi liecina, ka no 2017. gadam līdz 2021. gadam strādājošie pie nemainīgas bruto algas uz rokas ar katru gadu saņems arvien mazāk, bet vienlaikus mazo algu saņēmējiem pieaugs tā summa, ko varēs atgūt no valsts, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

«Plānotā diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana faktiski nozīmē pakāpenisku pāreju uz sistēmu, kad neapliekamais minimums netiek piemērots ik mēnesi, bet gan reizi gadā. Tas nozīmē, ka tie strādājošie, kuri reizi gadā iesniegs ienākumu deklarāciju, varēs saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokļu daļu. Vērts uzsvērt, ka pēdējos gados VID padarījis deklarāciju iesniegšanas procesu iespējami ērtāku un lietotājam draudzīgāku. To iespējams paveikt mājas apstākļos, ja vien ir interneta pieslēgums un pamata prasmes pārvaldīt savu internetbanku,» NRA.lv uzsver Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons uzskata, ka šīs izmaiņas no iedzīvotājiem pieprasīs arī sava budžeta plānošanas horizonta pagarināšanu, jo tas rosinās savus ienākumus plānot ne tikai mēneša, bet gan gada griezumā. Latvijas iedzīvotājiem šis varētu būt pietiekami liels izaicinājums, jo, kā rāda Swedbank veiktais Latvijas vērtību pētījums, savas finanses cilvēki visbiežāk plāno tieši mēneša griezumā (35%). Tikai nepilni 15% šobrīd plāno savus ienākumus gada griezumā.

Diferencēts neapliekamais minimums jau ir ieviests Lietuvā. Atšķirībā no Latvijā paredzētās jaunās kārtības šī atvieglojuma aprēķināšanā Lietuvā diferencētā minimuma pozitīvo efektu mazo algu saņēmēji izjūt ik mēnesi, jau ar tā stāšanās spēkā brīdi. Arī šī atvieglojuma progresivitāte Lietuvā ir lielāka. Piemēram, 300 eiro bruto algai Lietuvā neapliekamais minimums ir 163,40 eiro, Latvijā nākamgad to teorētiski rēķinās kā 100 eiro, lai gan praktiski uzreiz ar nodokli nākamgad neapliks 75 eiro. Latvijā starpību iedzīvotājiem atmaksās tikai pēc gada. Savukārt 900 eiro algai Latvijā teorētiski nākamgad ir paredzēts 79,03 eiro liels neapliekamais minimums, bet Lietuvā – tikai 7,92 eiro. Igaunija vienīgā no Baltijas valstīm neapliekamo minimumu pagaidām negrasās diferencēt, visiem strādājošiem nākamgad tas tiks palielināts līdz 170 eiro pašreizējo 154 eiro vietā.

Iepriekš arī Latvijā tika spriests par neapliekamā minuma bāzes paaugstināšanu no 75 eiro uz 85 eiro, taču budžeta apstiprināšanas gaitā Saeimas deputāti nolēma atteikties no šīs idejas, par 10 eiro palielinot atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Swedbank finanšu institūta aprēķini liecina, ka tiem, kuru ģimenēs aug mazi bērni un kuru ienākumi ir tuvāki zemākajam algu līmenim, plānotās nodokļu izmaiņas nozīmēs samērā nebūtisku uzlabojumu vai tāda vispār nebūs. Ienākumu deklarācija faktiski būs jāiesniedz, lai atgūtu ikmēneša algas samazinājumu. Tajā pašā laikā tieši ģimenēm ar bērniem vērts pievērst uzmanību tam, ka no nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017. gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.

Ilze Šteinfelde

Pievienot komentāru

Mānīgs ieguvums no nodokļa atvieglojuma

eiro

Lai gan ar diferencētā minimuma ieviešanu tiek solīta nevienlīdzības mazināšana, mazo algu saņēmējiem naudas makā nākamgad būtiski vairāk nebūs, jo labumu no jaunās kārtības varēs izjust vien 2017. gadā.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tie, kuru ienākumi mēnesī nepārsniegs 1000 eiro, saņems atmaksu no valsts. Vienlaikus 2017. gadā visi strādājošie, tajā skaitā arī minimālās algas saņēmēji, mēnesī uz rokas saņems par 3,45 eiro mazāk nekā 2016. gadā, jo uzreiz piemērojamais neapliekamais minimums tiks samazināts līdz 60 eiro mēnesī pašreizējo 75 eiro vietā.

Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu un ļauj modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu. Tas uzskatāmi liecina, ka no 2017. gadam līdz 2021. gadam strādājošie pie nemainīgas bruto algas uz rokas ar katru gadu saņems arvien mazāk, bet vienlaikus mazo algu saņēmējiem pieaugs tā summa, ko varēs atgūt no valsts, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

«Plānotā diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana faktiski nozīmē pakāpenisku pāreju uz sistēmu, kad neapliekamais minimums netiek piemērots ik mēnesi, bet gan reizi gadā. Tas nozīmē, ka tie strādājošie, kuri reizi gadā iesniegs ienākumu deklarāciju, varēs saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokļu daļu. Vērts uzsvērt, ka pēdējos gados VID padarījis deklarāciju iesniegšanas procesu iespējami ērtāku un lietotājam draudzīgāku. To iespējams paveikt mājas apstākļos, ja vien ir interneta pieslēgums un pamata prasmes pārvaldīt savu internetbanku,» NRA.lv uzsver Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons uzskata, ka šīs izmaiņas no iedzīvotājiem pieprasīs arī sava budžeta plānošanas horizonta pagarināšanu, jo tas rosinās savus ienākumus plānot ne tikai mēneša, bet gan gada griezumā. Latvijas iedzīvotājiem šis varētu būt pietiekami liels izaicinājums, jo, kā rāda Swedbank veiktais Latvijas vērtību pētījums, savas finanses cilvēki visbiežāk plāno tieši mēneša griezumā (35%). Tikai nepilni 15% šobrīd plāno savus ienākumus gada griezumā.

Diferencēts neapliekamais minimums jau ir ieviests Lietuvā. Atšķirībā no Latvijā paredzētās jaunās kārtības šī atvieglojuma aprēķināšanā Lietuvā diferencētā minimuma pozitīvo efektu mazo algu saņēmēji izjūt ik mēnesi, jau ar tā stāšanās spēkā brīdi. Arī šī atvieglojuma progresivitāte Lietuvā ir lielāka. Piemēram, 300 eiro bruto algai Lietuvā neapliekamais minimums ir 163,40 eiro, Latvijā nākamgad to teorētiski rēķinās kā 100 eiro, lai gan praktiski uzreiz ar nodokli nākamgad neapliks 75 eiro. Latvijā starpību iedzīvotājiem atmaksās tikai pēc gada. Savukārt 900 eiro algai Latvijā teorētiski nākamgad ir paredzēts 79,03 eiro liels neapliekamais minimums, bet Lietuvā – tikai 7,92 eiro. Igaunija vienīgā no Baltijas valstīm neapliekamo minimumu pagaidām negrasās diferencēt, visiem strādājošiem nākamgad tas tiks palielināts līdz 170 eiro pašreizējo 154 eiro vietā.

Iepriekš arī Latvijā tika spriests par neapliekamā minuma bāzes paaugstināšanu no 75 eiro uz 85 eiro, taču budžeta apstiprināšanas gaitā Saeimas deputāti nolēma atteikties no šīs idejas, par 10 eiro palielinot atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Swedbank finanšu institūta aprēķini liecina, ka tiem, kuru ģimenēs aug mazi bērni un kuru ienākumi ir tuvāki zemākajam algu līmenim, plānotās nodokļu izmaiņas nozīmēs samērā nebūtisku uzlabojumu vai tāda vispār nebūs. Ienākumu deklarācija faktiski būs jāiesniedz, lai atgūtu ikmēneša algas samazinājumu. Tajā pašā laikā tieši ģimenēm ar bērniem vērts pievērst uzmanību tam, ka no nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017. gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.

Ilze Šteinfelde

Pievienot komentāru