- Veselībai.info - http://www.veselibai.info -

Jaunā budžeta solidaritātes cena

0o

Pretēji amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, NRA.lv [1]aptaujātie eksperti uzskata, ka 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana. Niecīgos ieguvumus, ko strādājošiem dos minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana, ar uzviju noēdīs citu nodokļu un valsts iestāžu pakalpojumu cenu kāpums.

Plānotās nodokļu izmaiņas lielākā vai mazākā mērā skars ikvienu strādājošo. Palielinot neapliekamo minimumu par 10 eiro, neto alga (alga uz rokas), pēc medija aprēķiniem, palielinātos par 2,30 eiro mēnesī. Minimālās algas palielināšana skars gan minimālās algas saņēmējus, gan arī tos ierēdņus un amatpersonas, kuru alga tiek aprēķināta kā minimālās algas un noteikta koeficienta reizinājums. Savukārt plānotā solidaritātes nodokļa ieviešana, pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, ietekmēs vien 4700 strādājošo.

Uz diferenciāciju vēl jāgaida

FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis skaidroja, ka līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. «Priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi virzās uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kas ir šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem. Nodokļu izmaiņas skars tikai šauras nodokļu maksātāju grupas, bet sabiedrība kopumā izjutīs ienākumu palielinājumu,» uzskata A. Jarockis. Pēc viņa teiktā, budžeta palielinājuma pienesumu vairāk izjutīs iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, jo minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro. Vidēji katrs minimālās algas saņēmējs ik mēnesi saņems aptuveni 10 eiro vairāk nekā šogad. (Bez apgādājamiem aptuveni 9,20 eiro, ar apgādājamiem – aptuveni 8,90 eiro vairāk). Tāpat tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, reizē par 10 eiro palielinot arī vispārējo neapliekamo minimumu. Tiesa, neapliekamā minimuma diferenciācija praktiski būs jūtama tikai 2017. gadā. Tad nodokļu maksātāji ar ienākumiem no darba intervālā no 0 līdz 1000 eiro mēnesī varēs iesniegt 2016. gada ienākuma deklarāciju un atgūt nodokļu pārmaksu, un tad būs tiesības piemērot lielāku neapliekamo minimumu. FM sola, ka neapliekamā minimuma diferenciācija notiktu pakāpeniski, līdz 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būtu 160 eiro mēnesī. Diemžēl pieredze liecina, ka Latvijā ne vienmēr var ticēt solījumiem, valdības deklarācijā un pat likumā ierakstītajam.

Kas kuram izdevīgāks?

Pašreiz spēkā esošais likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka 2016. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme būs 22% pašreizējo 23% vietā. Saskaņā aprēķiniem tā ļautu visiem strādājošajiem uz rokas saņemt lielāku algu. Piemēram, darbinieki ar algu 400 eiro iegūtu papildus 2,83 eiro mēnesī, savukārt strādājošajiem ar 800 eiro mēnesī neto alga pieaugtu par 6,41 eiro mēnesī. Plānotās nodokļa izmaiņas, kas paredz nesamazināt IIN, kā to nosaka pašreizējais likums, bet palielināt neapliekamo minimumu, nākamgad visiem strādājošajiem dotu vien 2,30 eiro ieguvumu. Vienīgi tiem, kuru samaksa nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu vai arī darba alga tiek aprēķināta kā minimālās algas un noteikta koeficienta reizinājums, izdevīgākas ir plānotās nodokļu izmaiņas. Arī valsts budžetam izdevīgāks ir FM rosinājums, jo IIN samazināšana par vienu procentpunktu samazinātu budžeta ieņēmumus 2016. gadā par 60,6 miljoniem eiro, savukārt neapliekamā minimuma palielināšana – tikai par 17 miljoniem eiro.

Nākamgad plānotas arī izmaiņas attiecībā uz personām, uz kurām attiecas atvieglojums par apgādībā esošu personu. Plānots, ka turpmāk atvieglojums attieksies tikai uz nepilngadīgiem bērniem, bērniem, kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, un nestrādājošiem invalīdiem. Līdz ar to no apgādībā esošo personu saraksta svītroti nestrādājoši laulātie un nestrādājoši vecāki un vecvecāki, ja viņiem nav piešķirta pensija, skaidroja A. Jarockis. Šīs izmaiņas ļaus saglabāt budžetā 25 miljonus eiro.

Valsts prasa presi

Jaunajās nodokļa izmaiņās visvairāk tiek kritizēts solidaritātes nodoklis, lai gan tas skars ne vairāk kā 5000 strādājošo. FM skaidro, tas būs jāmaksā tikai tiem iedzīvotājiem, kas atalgojumu gadā saņem virs 48 600 eiro (4050 eiro mēnesī). Līdz šim šie iedzīvotāji gada beigās no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņēma atmaksu 10,5% apmērā no summas, kas pārsniedza 48 600 eiro gadā. Plānotās izmaiņas paredz, ka sociālais nodoklis būs jāmaksā no visas algas. «Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu. Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai,» sacīja A. Jarockis. Valsts budžets reizē saglabās 40,9 miljonus eiro, ko vajadzētu izmaksāt lielo algu saņēmējiem, ja netiktu ieviestas šādas likuma izmaiņas. Taču ievērojami vairāk šīs plānotās nodokļa izmaiņas izmaksās darba devējiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Elīna Rītiņa Neatkarīgajai uzsvēra, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar parakstīto nodokļu stratēģiju. «Ņemot vērā, ka šis solidaritātes nodoklis netiks ieskaitīts sociālajā budžetā un attiecīgi par to netiks nodrošinātas sociālās garantijas, izveidojas situācija, kad tikai vienam no ienākumu veidiem – atalgojumam – tiktu ieviesta papildu progresīva ienākuma nodokļa likme 34,09% apjomā, lai arī no šā ienākuma jau tiek maksāts 23% vispārējais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šāda vairāk nekā 50% ienākuma nodokļa likme atalgojumam bez sociālajām garantijām nav uzskatāma par samērīgu un ir pretrunā ar jebkuras citas ES valsts praksi, ko apliecina arī starptautisku nodokļu konsultantu pētījumi,» sacīja E. Rītiņa.

VIEDOKĻI

Jānis ENDZIŅŠ, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:

– Gan 2016. gada budžeta tapšanas process, gan rezultāts, ar kuru uzņēmējiem situācija tiek pasliktināta par vairāk nekā 150 miljoniem eiro, ir sliktākais kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes kulminācijas. Budžets sagatavots, pārkāpjot Ministru kabineta deklarācijā ierakstīto pašas valdības apņemšanos, finanšu ministra un LTRK 2014. gada oktobrī parakstīto vienošanos un likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kamera uzskata, ka Finanšu ministrija ir aizmirsusi, ka valstij nauda rodas tieši no uzņēmējiem, tāpēc biznesa vides neprognozējamības veicināšana, sloga uzkraušana legālajam biznesam, kā arī visdažādāko ierobežojumu un maksājumu noteikšana visu lielumu uzņēmumiem samazinās valsts ekonomiskās izaugsmes tempu, un cietēji beigās būs Latvijas iedzīvotāji.

Līga MEŅĢELSONE, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore:

– Šobrīd mēs redzam, ka valdība netur divus ļoti būtiskus solījumus ar nozīmīgu ietekmi uz legālā sektora uzņēmumu konkurētspēju – tie ir darba nodokļi un plānotais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums. Acīmredzot valdība pilnībā neizprot riskus, kādus līdz ar to rada ekonomikai kopumā.

Dainis GAŠPUITIS, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Plānotās nodokļu izmaiņas ir vērtējamas neviennozīmīgi un galvenokārt par veidu, kā tās tiek īstenotas. Pirmkārt, izmaiņas nesakrīt ar iepriekš uzņemtajām saistībām, tajā skaitā virzieniem, kas noteikti valdības deklarācijā. Otrkārt, kā īlens no maisa lien ārā vēlme primāri skatīt izmaiņas budžeta ieņēmumu kontekstā un ne tik daudz, lai sakārtotu nodokļu sistēmu, jo izmaiņas ir pietiekami selektīvas. Tas arī rada sasteigtas reformas iespaidu un raisa pretreakciju.

Ja vērtē šaurāk, tad diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana ir efektīvs līdzeklis iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanā. Tomēr palielināšana būtu veicama straujāk, vienlaikus veicot arī sociālo pabalstu reformas. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā nodokļu slogs ir augsts tieši zemo algu saņēmējiem, un, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu, ir iespējams to mazināt. Kopumā, par spīti ažiotāžai, būtisku ietekmi uz ekonomiku minētās izmaiņas neatstās. Tomēr tā kārtējo reizi pasvītro neartikulēto izmaiņu ieviešanas praksi un valdošo nekonsekvenci, kas pilnīgi noteikti atstāj ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un ilgtermiņa attīstības potenciālu.

Lija STRAŠUNA, Swedbank vecākā ekonomiste:

– Diemžēl plānotās nodokļu izmaiņas ir drīzāk taktiskas, nevis stratēģiskas, proti, atkal tāda nodokļu likmju raustīšana un daudzas mazas izmaiņas, bet nav zināms, kā tās iet kopā ar nodokļu sistēmas stratēģiju turpmākajiem gadiem (pašlaik to plāno izstrādāt tikai līdz 2016. gada beigām). Līdz ar to grūti arī novērtēt, kā šīs izmaiņas ietekmēs tautsaimniecību, nevienlīdzību, konkurētspēju ilgākā laikā posmā. Par nevienlīdzības mazināšanu vai konkurētspējas uzlabošanu nav īsti vērts runāt viena gada ietvaros… Jo īpaši, ja katru gadu kaut kas tiek mainīts un bieži izmaiņas ir nekonsekventas un pretrunīgas. Jā, it kā daži priekšlikumi varētu nedaudz mazināt ienākumu nevienlīdzību, piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana vai tā sauktais solidaritātes nodoklis. Tajā pašā laikā ir jautājums, vai tas tiešām ir efektīvākais veids, kā to darīt. Piemēram, tas pats solidaritātes nodoklis arī zināmā mērā samazina konkurētspēju, jo sadārdzina uzņēmumu izmaksas augsti kvalificētiem darbiniekiem.

Ilze Šteinfelde