Pusaudži, kuri agrāk iet gulēt ir labāk aizsargāti no depresijas un domām par pašnāvību, uzskata zinātnieki. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 15000 12 – 18 gadus veci jaunieši, vēsta BBC News.

Tika noskaidrots, ka „pūces” (tie kuri gulēt dodas pēc pusnakts) ir par 24% vairāk pakļauti depresijai nekā viņu vienaudži „cīruļi” (tie kuri dodas gulēt līdz 22:00). Kā vēsta žurnāls „Sleep”, tiem, kuri diennaktī guļ mazāk par piecām stundām, depresijas risks ir par 71% lielāks, nekā tiem, kuri guļ pa astoņām stundām.

Pētījumu veica Kolumbijas universitātes medicīnas centrs. Tika izpētīta informācija par 15500 pusaudžiem, kura tikusi savākta pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Izrādījās, ka katrs piecpadsmitais cieš no depresijas. Tai pat laikā, tika noskaidrots, ka domas par pašnāvību bijušas par 20% vairāk „pūcēm” nekā „cīruļiem”. Pētnieki apgalvo, ka tie, kas diennaktī guļ mazāk par piecām stundām, ir par 48% vairāk pakļauti pašnāvības riskam, nekā tie, kuri guļ pa astoņām stundām. Depresijai par 65% mazāk ir pakļauti tie, kuri uzskata, ka ir „izgulējušies”.

Depresija un domas par pašnāvību biežāk ir sastopamas meitenēm, vecākiem tīneidžeriem un pusaudžiem ar mazāku vecāku uzmanības novērtējumu. Vairums vecāku pieprasa, lai viņu bērni pusaudži iet gulēt līdz 22:00. Noskaidrojās, ka vidēji pusaudži guļ 7 stundas 53 minūtes, taču tiem tiek ieteikts deviņu stundu ilgs miegs.

Pētījumu grupas vadītājs Džeims Gendvišs saka, ka miega trūkums iedarbojas uz smadzeņu emocionālajām reakcijām un noved pie garastāvokļa rašanās, kurš samazina spējas pretoties ikdienā sastopamam stresam. Tas var negatīvi atsaukties uz spēju spriest, koncentrēties un var arī izraisīt impulsīvu rīcību. „Adekvāts un kvalitatīvs miegs var kļūt par preventīvu līdzekli pret depresiju, kā arī ārstēt depresiju”, - piebilda Gendvišs.