- Veselībai.info - http://www.veselibai.info -

Alergologi: šogad pavasara alerģijas sezona sākusies ātrāk

8

Šogad silto laikapstākļu dēļ pavasarim raksturīgā polinoze jeb ziedputekšņu alerģija ir iesākusies ātrāk nekā citus gadus, brīdina Neutral akadēmija alergologi. Tie norāda, ka līdz ar pirmajām martā lazdu ziedēšanas dienām sākas ziedputekšņu alerģijas laiks, kam raksturīgie simptomi ir rinīts jeb deguna tecēšana, acu asarošana un niezēšana, šķaudīšana, kā arī klepus un apgrūtināta elpošana. Īpaša uzmanība jāpievērš bronhiālās astmas slimniekiem, jo pavasara ziedēšana var būt laiks, kad saasinās tās izpausmes.

Viens no alerģijas veidošanās iemesliem ir alergēniem labvēlīgā vide, kurā dzīvojam. Arvien vairāk alerģiskas izpausmes parādās maziem bērniem, ko sekmē vecāku dzīvesveids pat vēl pirms bērna dzimšanas. Tādēļ alergologi šo gadu ir pasludinājuši par Bērnu gadu, aicinot daudz lielāku uzmanību pievērst esošo un topošo vecāku paradumiem un neveicināt alergēniem bagātas vides veidošanos.

Pavasara alerģijas vēstnesis ir lazda, kas jau zied martā. Drīzumā tai pakāpeniski pievienosies alkšņi, vītoli, apses, gobas un citi koki un augi.

“Šogan netipiski siltās ziemas dēļ dabas ziedēšanas sezona ir iesākusies ātrāk, ko izjūt alerģiski cilvēki. Šajā laikā vēlams izvairīties no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā, kas veicina, ka elpceļos nonāk daudz vairāk ziedputekšņu. Ieteicams pastaigām izvēlēties laiku pēc lietus, jo tas mazina ziedputekšņu izplatību. Vēl svarīgi cilvēkiem, kuriem parādās pirmie alerģijas simptomi, doties pie ārsta un uzsākt ārstēšanos, jo, piemēram, nepievēršot uzmanību ziedputekšņu izraisītām iesnām, var attīstīties bronhiālā astma. Turklāt, ja alerģija ir uz vienu konkrēta koka ziedputekšņiem, tas nenozīmē, ka nākotnē alergēnu loks nevarētu paplašināties un iesnas ilgt no agra pavasara līdz vēlam rudenim,” norāda alergoloģe Dace Kārkliņa.

Parasti alerģiskas reakcijas veicina tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš, kas var tos aiznest pat simtiem kilometru attālumā. Līdz ar to noteicošais faktors nav, kādi koki aug pie mājas. Izteikti biežāk alerģijas izraisa bērzi, alkšņi un lazdas. Jo lielāka būs ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas izpausmes. Alerģijas simptomi pastiprinās sausā un vējainā laikā. Pilsētā to izpausmes ir izteiktākas nekā laukos, jo savienojumā ar izplūdes gāzēm putekšņi kļūst īpaši agresīvi.

Vislabākais veids, kā izvairīties no nepatīkamās organisma reakcijas uz norisēm dabā, ir neatrasties ziedēšanas epicentros. 
Tai pat laikā alergologi aicina domāt par savu dzīvesveidu savlaicīgi, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēkam pēkšņi parādās alerģiskas reakcijas. Mēs dzīvojam vienlaikus pārāk sterilā un pārāk piesārņotā vidē, kas izraisa alerģisku reakciju veidošanos ne tikai pieaugušajiem, bet bērniem. Arvien vairāk mazu bērnu pirmajos dzīves gados pēc dzimšanas saskaras ar alergēniem, kas tiem nosacīti iedzimuši no vecākiem un to paradumiem. Jo vecāki vēl ilgi pirms bērna dzimšanas lielāku uzmanību pievērsīs savas dzīvesveidam, jo vēlāk paši un bērni būs mazāk pakļauti alerģiskām izpausmēm.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem aptuveni 30 – 40% iedzīvotāju pasaulē cieš no alerģiskām slimībām, un izplatība tuvojas epidēmijas apmēriem. Neutral akadēmija, kas apvieno alergologus un citus veselības aprūpes ekspertus, jau otro gadu turpina projektu, kurā izglīto par alerģijas un ar to saistītu saslimšanu cēloņiem. Jāatceras, ka alerģija var rasties pakāpeniski dzīves laikā, pat ja iepriekš tās pazīmes nav novērotas.

Alergologi norāda, ka parādoties alerģiskām reakcijām, svarīgi ir izslēgt kontaktu ar alergēnu, kas tās izraisa. Tai pat laikā būtiski ir mainīt arī ikdienas paradumus – lietot atbilstošus kopšanas līdzekļus ķermenim un tīrīšanas līdzekļus mājai, pārdomāti izvēlēties uzturu bez konservantiem, nesmēķēt un neuzturēties piesārņotā gaisā, tādā veidā nepakļaujot sevi smagākām alerģijas un to radīto slimību izpausmēm.